Tad viņa noķēra to pa auss kaktiņu: «Palīdzi man atrast ķermeni, vai ļaujiet viņam sēdēt…» un apgriezās tik pēkšņi, ka gandrīz nokrita. Senais uzreiz izmantoja iespēju beigt sarunu un atgriezās pie zirga – nu, tas ir saprotams, izrādās, ka viņam tagad izdevīgāk ir sēdēt mēmā, bet dzīvā ērzelī, tas ir, uzkrāj spēkus, nevis iznieko to. Bet tas brīnums ar personālu, kas viņu šurp atvilka un tagad vēl domā, palīdzēt vai nē, morāles un filantropijas vārdā noteikti ir pelnījis mīlestību. Merlina nepabeigta…
– Un kā tieši, cienījamais kungs, jūs varētu man palīdzēt? – Nataša savā balsī mēģināja izteikt visu «cieņas» dziļumu, un, dīvainā kārtā, tas viņai izdevās: burvis samulsa un izlikās, ka viņam pēkšņi sāk tirpt kakls. Virita, acīmredzot, apbrīnojami spēja vienkāršākajos vārdos ietērpt dažādas sajūtas. – Tikai negaidi, ka es aizmirsīšu šo jautājumu, kamēr tu dzersi alu, dārgais… starp citu, kā lai es tevi saucu?
Если вам понравилась книга, поддержите автора, купив полную версию по ссылке ниже.
Продолжить чтение
