Svešinieks palaiž amerikāni un pagrūž uz izejas pusi.
Amerikānis iziet no tvaika istabas un pagriežas pret baseinu. Tieši šajā laikā koridorā parādās novērošanas darbinieks, kurš izliekas, ka negrasās uz tvaika istabu, un seko Maiklam baseinā. Maikls novelk čības un palagu, pieiet pie baseina un nokāpj pa kāpnēm ūdenī, kur jau peld citi apmeklētāji. Sekojot viņam, slepenais novērotājs dara to pašu.
Un tajā pašā laikā no hammama iznāk vīrietis ar zemu novilktu cepuri un pilnībā ietinies palagā. Viņš dodas uz relaksācijas istabu, kur ātri apmaldās starp citiem tvaika mīļotājiem.
Amerikas vēstniecības ārvalstīs vienmēr ir zinātniskās un tehniskās domas darbs un nocietinājumu šedevrs. Un lai vienkāršo cilvēku nemaldina tie 3 vai 4 stāvi, pieticīgi paceļoties virs zemes. Viss noslēpums un spēks atrodas zem zemes līmeņa, un bieži vien tur ir paslēpts daudz vairāk stāvu nekā virspusē. Šeit jūs nevarat baidīties no tiešiem trāpījumiem no spēcīgākajiem ieročiem un veiksmīgi izdzīvot vēl vienu mēnesi pēc kodolenerģijas apokalipses. Šeit tiek glabāti visi svarīgākie noslēpumi, kurus izmanto amerikāņi mītnes zemē. Cita starpā šeit jūs varat mierīgi sazināties par jebkuru, pat intīmāko tēmu, nebaidoties, ka sarunas būtība kļūs zināma trešajām personām. Tieši tur atrodas īpaši aizsargāta telpa – īpaši aprīkota telpa, kas neļauj noņemt skaņas viļņus no telpas sienām un ir aizsargāta no dažādiem elektromagnētiskajiem izstarotājiem.
Vienā no šīm telpām notiek Maskavas CIP stacijas operatīvā un operatīvi tehniskā personāla daļas sanāksme. Galda priekšgalā sēž Ēriks Gibss, ASV vēstniecības Krievijā padomnieks, politiskās nodaļas vadītājs, patiesībā CIP rezidents Maskavā. Viņam labajā pusē ir mums jau zināmais Maikls un viņa sieva Katrīna – oficiāli pāriet par Maikla Robbinsona sievu, viņai ir tāda pati diplomātiskā imunitāte kā viņas vīram, patiesībā – karjeras CIP darbiniece. Kreisajā pusē ir vēl divi stacijas darbinieki diplomātisko amatu aizsegā – Kristofers un Robijs.
– Maikl, lūdzu, vēlreiz, viss ir kārtībā, nepalaid garām nevienu detaļu, sasprindzini smadzenes un atceries visu, pat to, ko neredzēji! saka Gibss.
«Priekšnieci, es labprāt uzrakstītu desmit lappušu ziņojumu, bet patiesībā viss ilga desmit sekundes,» sevi taisnojas Maikls. – Es iegāju tvaika pirtī, kur jūs neko nevarēja redzēt. Pēkšņi no nekurienes parādās roka un satver mani aiz rīkles. Kāds vājprātīgais sauc tavu vārdu un lūdz tev piespēlēt bumbu. Pēc tam viņš iebāž šo bumbu man mutē. Citādi viņš apsolīja to uzgrūst man pa dupsi. Tad viņš mani izmet no tvaika istabas ar draudiem, ka FIB varētu mani arestēt.
Maikls vainīgi paceļ rokas un piebilst:
– Es varu piebilst tikai to, ka tas tika darīts profesionāli. Klasiska tūlītēja tikšanās. Nav ko sūdzēties, ja vien neņem vērā, ka tas bija spiests.
– Kristofer, ko jūs varat teikt par konteineru un pielikumu? – Gibss turpina.
– Tvertne ir noslēgta plastmasas bumbiņa, kuras diametrs ir trīs ceturtdaļas collas. Korpuss ir cieši noslēgts, aizverot, vienu pusi iespiežot otrā. Izgatavots ar zīmogošanu. Es nevaru precīzi pateikt, bet šķiet, ka šādas bumbas tiek izmantotas kā pildvielas lētām mīkstajām mēbelēm vai līdzīgiem mērķiem, iespējams, bērnu rotaļlietās. Konteinera iekšpusē atradās balta bezoderēta papīra gabals, kura izmēri bija piecarpus reiz četras collas. Lapa ir rakstīta ar roku, izmantojot lodīšu pildspalvu un zilu tinti. Par rokturi nav ko mierināt, Maskavā tādu ir miljoniem, ražoti Ķīnā. Indes vai citu toksisku vielu pēdas netika atrastas. Pirkstu nospiedumi vai DNS netika atrasti, bumbiņa un papīrs bija skaidri apstrādāti, lai slēptu jebkādas norādes,» secināja Kristofers.
