– Hils, prieks beidzot tevi redzēt.
– Majors Havoks, kungs! Trešais vienība ir ieradusies.
– Atpūties. Pietiek, Ādams, ne tagad. Nosūtiet vienu brigādi pa kreisi, un mēs ar tevi – uz centru. Šķiet, ka labajā pusē mums klājas diezgan labi.
– Viņi ir jauniesauktie, sir, varbūt mums vajadzētu…
– Man nav laika viņus pieskatīt, dari to.
– Jā, kungs! Vai jūs dzirdējāt šo pavēli?! Bapoto, tu ej pa kreisi, lieki neriskē.
– Saprotu, kungs. Vienība, izkustēties!
Dodoties cauri tehniskajiem gaiteņiem, mēs sākām redzēt arvien vairāk ievainotu karavīru. Daži no viņiem sēdēja uz grīdas, rokas uz ceļiem. Viņi šūpojās uz priekšu un atpakaļ, murminādami. Mēs skrējām ātrā tempā, un es nespēju saprast šo nabaga cilvēku runu. Gar koridoru, līdzās mums, atradās medicīniskās vienības karavīri un atbalsta rotas karavīri. Pēdējie vāca no mirušajiem un ievainotajiem visu, ko vēl varēja izmantot. Rezerves munīcijas krājumi, granātas, ieroči. Viens no viņiem uz pleca nesa apmēram duci Morita automātu.
Koridors cilpu šķērsoja un sadalījās, bet ierindnieks Bapoto pārliecinoši veda mūs uz galamērķi. Mēs vieni šeit būtu pazuduši. Visi šie tehniskie tuneļi bija vienādi. Mirgojošās gaismas vēl vairāk sarežģīja orientēšanos. Es mēģināju izlasīt uz stūriem izvietotās norādes, taču daudzas no tām bija rakstītas ar roku, tāpēc atteicos no šī veltīgā mēģinājuma un centos koncentrēties uz skriešanu.
– Vienība, stāvēt! Ieroči gatavi.
Bapoto apstājās pie vēl vienām durvīm. Tās atšķīrās ar zaļām arahtas asinīm. Izskatījās, ka aiz tām sāksies mūsu pirmā cīņa. Mana sirds dauzījās kā traka. "Morita" jutās tā, it kā būtu par desmit kilogramiem smagāka. Pagriežot galvu pa labi, es ieskatījos Prohorovam acīs. Viņa zīlītes bija paplašinājušās kā narkomānam. Es nedomāju, ka man būtu labāk.
– Gatavojies! Mēs dodamies divatā. Pirmie divi skatās uz priekšu, pārējie – uz augšu un uz sāniem. Neaiztiepieties, šaujiet taisni. Mazāk domāt, vairāk darīt. Iesim!
Bapoto strauji atver durvis, un divi puiši izskrien virspusē.
– Aaah!
Tā, ka vienam no viņiem uzreiz četrās vietās iekoda milzīga kukaiņa nagi. Milzīgais zirneklis ar savu upuri aizskrēja dažus metrus no ieejas. Zirneklis pacēla virsū karavīra ķermeni un ar vienu vienkāršu kustību saplēsa to vairākos gabalos. Visi puiši, tāpat kā es, stāvēja tik stīvi, cik vien spēja, un skatījās uz vaboli, kas bija pagriezies pret mums. Arahnida karotājs – ienaidnieka galvenā vienība – slejas labu trīs metru augstumā, turklāt uz saliektām kājām. Tas pārvietojās uz četrām kājām, vēl divas bija izvirzītas sānos un. Tā milzīgie vertikālie žokļi atvērās, un tas izlaida pretīgu pīkstienu, metoties pret mums.
– Šausmīga uguns. Ko tu, piedauzies, te stāv! Uguns!
Bapotam to nebija jāsaka divreiz. Disciplīna ir tas, ko Federācijas armija prot iedvest. Komandas sinhronās kustībās pacēla šautenes, nedodot bugam nekādu iespēju. Es, šķiet, turpināju spiest sprūda sprūda poguni kā visi pārējie, pat tad, kad magazīna bija pilnīgi tukša.
– Pārlādē, ejam! Pasteidzieties, vai jūs domājat, ka viņš šeit bija vienīgais?!
Bapoto, rādīdams mums piemēru, pats pārlādēja savu ieroci. Lielais puisis sāka izvilkt nodalījumu ārā, turēdams aiz kakla.
– Ātri, mūsu puišiem vajadzīga palīdzība, ejiet augšā!
Mūsu pārrauga sitieni palīdzēja, tiklīdz bijām uzkāpuši virspusē, nebija laika domāt. Visur gulēja cilvēku un vaboļu ķermeņi. Zem kājām činkstēja čaulas. Mēs izskrējām uz nelielu laukumu, no kura veda vairākas ejas. Kaut kur netālu šaudīja MK1. Kreisajā un labajā pusē no koridora, pa kuru bijām nākuši, bija pacēlumi līdz pat ložmetēju pistoles. Izskatījās, ka to aprēķini vēl bija dzīvi. Tomēr priekšā bija divi tranšejas. Vīri tur varētu doties ne vairāk kā pa trijiem. Tranšeju dziļums šeit, pie ieejas tehniskajā koridorā, bija aptuveni trīs metri. Sienas un grīda bija veidotas no betona blokiem, lai tie nolādētie kukaiņi neizraktu bedres mūsu aizmugurē. Tālāk tranšejas bija mazākas, varbūt pusotra metra dziļumā. Tas mūs neglābtu no kukaiņiem, bet mēs varētu paslēpties no triecienviļņiem, ja araņķēni sāktu apšaudīt mūsu pozīcijas ar plazmu. Bapoto netērēja laiku velti un jau bija aizsūtījis dažus vīrus pārbaudīt ložmetēju nodalījumus virs tām. Pārējie izkārtojās puslokā ar izvilktiem ieročiem.
